Naršyti Latvių žodyną

acis

á-cis

akys

Regos organai; žodžio „akis“ daugiskaita.

ar

'ar

Prievārds, kas apzīmē līdzekli, pavadījumu vai veidu.

beigt

'beigt

baigti

Pabaigti darbą; pasiekti pabaigą.

bet

bét

Pretnostatāms saiklis.

brālis

'brā-lis

brolis

Tos pačios tėvų poros vyriškos lyties vaikas.

bērns

'bērns

vaikas

Jaunas žmogus nuo gimimo iki brandos.

ceļš

céļš

Kustībai paredzēts zemes josls; virziens vai veids mērķa sasniegšanai.

cilvēks

cílvēks

Homo sapiens sugas pārstāvis; persona.

darbs

dárbs

Darbība, ko veic, bieži vien par atalgojumu; arī radīts darbs.

daudz

dáudz

Liels daudzums vai skaits.

dažreiz

dáž-reiz

Dažkārt; ik pa laikam.

debesis

dé-be-sis

Telpa virs zemes virsmas; atmosfēra.

diena

díe-na

Divdesmit četru stundu laika posms; gaismas daļa diennaktī.

divi

'di-vi

Skaitļa 2 apzīmējums.

draugs

dráugs

draugas

Asmuo, su kuriuo palaikomi draugiški santykiai.

dzert

'dzert

Norīt šķidrumu.

dzirdēt

'dzirdēt

Uztvert skaņas ar dzirdes orgāniem.

dzīve

'dzī-ve

Stāvoklis, kas atšķir dzīvos organismus no nedzīvas matērijas.

es

és

Pirmās personas vienskaitļa vietniekvārds.

gads

gáds

metai

Dvylikos mėnesių arba trijų šimtų šešiasdešimt penkių dienų laikotarpis.

gribēt

'gri-bēt

Vēlēties, tiekties pēc kā.

grāmata

'grā-ma-ta

knyga

Surištas rašytų ar spausdintų lapų rinkinys.

gulēt

'gu-lēt

Būt miega stāvoklī; atpūsties.

iet

íet

Kustēties ejot no vienas vietas uz citu.

ir

'ir

Darbības vārda «būt» tagadnes trešā persona.

ja

'ja

jei

Sąlygos jungtukas.

jauns

jáuns

jaunas

Neseniai sukurtas ar įgytas; jauno amžiaus.

jā

'jā

Apstiprinājuma daļiņa.

ka

ká

Saiklis, kas pieslēdz papildinātāja teikumu.

kad

kád

Jautājuma apstākļa vārds par laiku; arī saiklis laika teikumos.

kas

kás

kas

Klausiamasis arba santykinis įvardis.

kur

'kur

Jautājuma apstākļa vārds par vietu.

kāpēc

'kā-pēc

Jautājuma apstākļa vārds, kas noskaidro iemeslu.

labrīt

'labrīt

Sveiciens rīta laikā.

labs

lábs

Ar labām īpašībām; morāls, patīkams.

laiks

'laiks

Ilgums, kurā notiek notikumi; arī laikapstākļi.

lasīt

'lasīt

Saprast un uztvert rakstītus simbolus.

liels

'liels

Lieli izmēri vai apjoms; nozīmīgs.

lēni

'lē-ni

Mazā ātrumā; nesteidzoties.

lūdzu

'lūdzu

Pieklājīgs lūguma izteikums; arī atbildes vārds uz pateicību.

maz

máz

mažai

Nedidelis kiekis arba skaičius.

mazs

mázs

Nelieli izmēri vai apjoms.

mācīties

'mā-cī-ties

Apgūt jaunas zināšanas vai prasmes.

māja

'mā-ja

Ēka, kurā dzīvo cilvēki; mājoklis.

māsa

'mā-sa

Sieviešu dzimtes brāļa radiniece no vieniem un tiem pašiem vecākiem.

māte

'māte

motina

Moteris, pagimdžiusi vaiką; vaiko motina.

mēnesis

'mēnesis

mėnuo

Maždaug trisdešimties dienų laikotarpis; taip pat dangaus kūnas.

mēs

'mēs

Pirmās personas daudzskaitļa vietniekvārds.

mīlestība

'mī-les-tī-ba

Spēcīga emocionāla pieķeršanās kādam vai kam.

nakts

nákts

Tumšā diennakts daļa no saulrieta līdz saullēktam.

nauda

náu-da

Apmaiņas līdzeklis; valūta.

nav

'nav

nėra

Veiksmažodžio „būti“ neigiamoji forma.

nekad

né-kad

Nevienu reizi; nekādā laikā.

no

'no

nuo

Prievārdis, kas apzīmē izcelsmi, atdalīšanos vai materiālu.

nākt

'nākt

Tuvoties vai ierasties kādā vietā.

nāve

'nāve

Dzīves beigas; vitālo funkciju izbeigšanās.

nē

'nē

Nolieguma daļiņa.

paldies

pál-dies

Pateicības izteikšanas izsaukums.

pilsēta

'pilsēta

Liels apdzīvots centrs ar infrastruktūru.

pirmais

pír-mais

Ejot pirms visiem pārējiem secībā.

pulkstenis

púlkstenis

laikrodis

Įrenginys, kuris matuoja ir rodo laiką.

pēdējais

'pēdējais

Ejot aiz visiem pārējiem; galīgais.

rakstīt

'rakstīt

rašyti

Išreikšti mintis raštu.

redzēt

rédzēt

Uztvert ar redzes orgāniem; novērot.

roka

'ro-ka

Augšējā ekstremitāte no pleca līdz pirkstu galiem.

runāt

rúnāt

kalbėti

Išreikšti mintis žodžiais; kalbėtis.

rīts

'rīts

Dienas sākums no ausmas līdz pusdienlaikam.

saule

sáu-le

Zvaigzne, ap kuru griežas Zeme; gaismas un siltuma avots.

sieviete

'sie-vie-te

Pieaugusi sieviešu dzimtes persona.

sirds

'sirds

Orgāns, kas pumpē asinis; emocionālais centrs.

skaists

'skaists

Estētiski pievilcīgs; skaists izskatā.

skola

'sko-la

Izglītības iestāde, kurā mācās bērni.

strādāt

'strādāt

Veikt darbu; būt nodarbinātam.

sveiki

'svei-ki

Sveiciens; pateicīgi vēlējumi.

sākt

'sākt

Iesākt darbību; uzsākt.

tagad

tágad

Šajā brīdī; pašlaik.

tas

tás

tas

Vyriškosios giminės parodomasis įvardis.

trīs

'trīs

Skaitļa 3 apzīmējums.

tur

'tur

Tajā vietā; tālāk no runātāja.

tēvs

'tēvs

tėvas

Vyriškosios lyties vienas iš tėvų.

un

'un

Saikļi, kas savieno vārdus vai teikumus vienādā lomā.

vakars

vákars

vakaras

Dienos metas nuo popietės iki nakties.

valoda

vá-lo-da

Cilvēku komunikācijas sistēma; tautas valodiski simbolu kopums.

valsts

válsts

valstybė

Suvereni politinė vienetė su savo vyriausybe ir teritorija.

varēt

vá-rēt

galėti

Būti pajėgiam arba turėti leidimą ką nors daryti.

vecs

'vecs

Ilgu laiku esošs; nobriešana vai novecošanās.

vienmēr

víen-mēr

visada

Kiekvieną kartą; nuolat.

viens

'viens

vienas; vienišas

Skaičiaus 1 pavadinimas; vienišas.

viņa

'vi-ņa

Trešās personas vienskaitļa sieviešu dzimtes vietniekvārds.

viņš

'viņš

jis

Trečiojo asmens vienaskaitos vyriškosios giminės įvardis.

vārds

'vārds

Minimālā valodas vienība ar nozīmi; arī personas vārds.

vīrietis

'vīrietis

vyras

Suaugęs vyriškosios lyties asmuo.

zeme

zé-me

žemė

Mūsų planeta; dirvožemis; teritorija.

zināt

zínāt

žinoti

Turėti žinių apie ką; būti informuotam.

ātri

'ātri

Lielā ātrumā; drīz.

ēdiens

'ēdiens

Vielas, ko organisms izmanto uzturā.

ēst

'ēst

Likt pārtiku mutē un norīt.

ģimene

ģí-me-ne

Cilvēku grupa, kas saistīta ar asinīm vai laulību.

šeit

'šeit

čia

Šioje vietoje; netoli kalbančiojo.

ūdens

'ū-dens

Bezkrāsains, neožīgošs šķidrums, ko veido ūdeņradis un skābeklis.